ASV diplomātijas vadītājs Džons Kerijs paziņoja, ka aukstā kara laikā Vašingtonai bija vieglāk pieņemt lēmumus nekā pašreizējā situācijā.
Nav korekti apgalvot, ka starp Rietumu valstīm un Krieviju atsācies aukstais karš, jo pašreizējā situācija ir citāda, ceturtdien tiekoties ar žurnālistiem sacīja Zviedrijas ārlietu ministrs Karls Bilts.
Paredzams, ka Eiropas Savienības (ES) un Ukrainas asociācijas līgums un Krievijai noteiktās papildu sankcijas vēl vairāk aizkaitinās Kremli, kas, šķiet, nedomā mainīt savu uzvedību, žurnālistiem Briselē sacījusi Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite.
«Ar bažām vērojam kritisko situāciju Ukrainā, kur Krievijas Federācijas bruņotie spēki īsteno agresiju pret Eiropas valsti. Šobrīd starptautiskā sabiedrība piedzīvo nopietnākos pasaules mēroga draudus drošībai kopš Aukstā kara beigām,» teikts Igaunijas, Latvijas un Lietuvas parlamentu priekšsēdētāju kopīgajā paziņojumā saistībā ar situāciju Ukrainā.
Pirms piecdesmit gadiem oktobrī pasaule stāvēja uz katastrofas sliekšņa, kura būtu prasījusi simtiem miljoniem cilvēku dzīvības. 1962. gada 14. oktobrī virs Kubas lidojošas izlūklidmašīnas kameras atklāja, ka uz salas ir sākta padomju kodolraķešu uzstādīšana. Turpmākās divas nedēļas, kamēr lielvaras centās atrisināt domstarpības, pasaule atradās tuvāk kodolkaram kā jebkad, ASV prezidents Džons Kenedijs pat bija sagatavojis uzrunu tautai, kas sākās ar vārdiem: ”Šorīt es negribīgi pavēlēju bruņotajiem spēkiem uzbrukt un iznīcināt kodolieroču koncentrēšanos Kubā.”
Krievijas pilsonis Modests Koļerovs mūsu valstī mēdza rosīties vietējo promaskavisko politisko spēku pārkārtošanas brīžos. Viņa pasludināšana par Latvijai nevēlamu personu ir simptomātiska. Pirmkārt, apstiprina jau kopš Saeimas vēlēšanām acīmredzamo, ka politprojekts ar nosaukumu Saskaņas centrs pašreizējā veidolā ir beidzies, tāpēc, otrkārt, vietā top daudz agresīvāki.